Civilizācijas sasniegumi ļauj cilvēkiem ērti dzīvot un maz kustēties. Taču mazkustības sekas visās attīstītajās valstis ir 20. gadsimta nelaime. Mazkustības dēļ organisma darbībā rodas disharmonija un pat slimības. Ikvienam veselam cilvēkam katru dienu nepaciešama noteikta fiziskā slodze. Skriešana šajā ziņa organismi ietekmē ārkārtīgi labvēlīgi. Sevišķi labi tā iedarbojas uz asinsrites, elpošanas un iekšējās sekrēcijas sistēmu, centrālo nervu sistēmu, kaulu un muskuļu sistēmu. Grāmatas mērķis ir propaganda skriešanu veseliem cilvēkiem, aicināt jauno paaudzi nopietni pievērsties šim skaistajam vieglatlētikas veidam.
Ilgu laiku mēs dzīvojām, redzot tikai savas valsts sasniegumus un citu trūkumus, nepievēršot uzmanību daudziem būtiskiem faktoriem. Un tagad konstatējam — mūsu vidējais dzīves ilgums ir krietni zemāks nekā citās attīstītajās valstīs. Tātad dzīvojam slikti un, galvenais, nepareizi. Tagad jāmaksā par kļūdām un jāmācās saglabāt sabiedrības lielāko bagātību — cilvēku veselību. Ikdienas dzīvē veselību uzlabot pastāv daudz mazāk iespēju nekā to pasliktināt. Viena no iespējām — fiziskās aktivitātes palielināšana atbilstoši vecumam. Šodien pasaulē ir veikti daudzi nopietni pētījumi, kuru rezultāti liecina par dažādu fiziskās aktivitātes veidu lomu, it īpaši aerobā režīmā izpildītu ciklisku vingrinājumu — skriešana, slēpošana, peldēšana — labvēlīgu ietekmi uz cilvēka aktīvā mūža ilgumu. Pierādīts, ka mirstība no gadsimta slimībām — infarkta, insulta — ir izteikti zemāka cilvēkiem, kuri regulāri veic mērenas cikliskas fiziskas slodzes. Tas ir tāpēc, ka tās trenē galvenokārt asinsrites un elpošanas orgānu sistēmu. Šī patiesība ir vispāratzīta un to sekmīgi izmanto slimnieku rehabilitācijas periodā.
Grāmatu var lejupielādēt te: https://host-a.net/f/82578-skriesanaveselibaizip ; http://yadi.sk/d/vkaeFa3BPA2Tn ; https://e-gramatas.com/arhivs/LATVIESU%20RAKSTNIEKI/skriesana%20veselibai(J.Kancans).fb2
Dzīvības skola 