Irina Medvedeva
Bērnu psiholoģe Irina Medvedeva intervijā stāsta, kā krieviem un citu valstu iedzīvotājiem uzspiež tādus uzvedības stereotipus, kuri ir psihisku slimību simptomi.
Alla Tučkova: Jūs agrāk teicāt, ka vide, kurā mēs pašreiz dzīvojam, ir nelabvēlīga psihei un šīs vides dēļ daudzi bērni un pieaugušie atrodas robežstāvoklī. Tas ir, viņi nav garīgi slimi, tai pašā laikā viņiem ir nelielas novirzes. Kāpēc mūsu vide ir tik nelabvēlīga?
Irina Medvedeva: Tāpēc, ka mūsu valstī pēc t.s. ”pārbūves” sākās mēģinājumi veikt t.s. „kultūras salaušanu” [tas pats attiecas arī uz Latviju]. Šie mēģinājumi joprojām nav pārtraukti, lai gan tagad tie nav tik agresīvi kā sākumā. Savā praksē esmu guvusi apstiprinājumu izcilā šveiciešu psihiatra un psihologa Karla Gustava Junga atklājumiem par t.s. „kolektīvās bezapziņas” esamību cilvēkiem. Jungs tā sauca cilvēka visdziļāko atmiņu, kurā kaut kādā noslēpumainā kārtā ir iekodēti galvenie uzvedības modeļi, pasaules uztvere, pasaulsakats, kas ir raksturīgs tai vai citai kultūrai, kurā cilvēks dzīvo un kurā ir dzīvojuši viņa senči. Ja ģimenē tiek pārkāptas fundamentālas krievu kultūras normas, tad bērna psihe no tā cieš. Un otrādi, kad vecāki pēc mūsu lūguma atgriežas pie bērnu audzināšanas krievu kultūras tradīcijā, tad tikai no šīs atgriešanās pie saknēm vien bērna psihe var harmonizēties.
Alla Tučkova: Kā izpaužas mūsu mentalitāte un kādā veidā tā tiek lauzta?
Irina Medvedeva: Par to pateikšu īsumā. Viens no galvenajiem principiem, kuru mēģina salauzt, ir attieksme pret nabadzību un bagātību. Vai gan Krievija kādreiz bija pieņemts pret bagātību izturēties, kā pret pašu galveno dzīvē?! Nekad bagātība netika uzskatīta par pašu galveno, jo krievu kultūra ir kopiena. Pie mums vienmēr cilvēki ir mīlējuši kopā strādāt, kopā priecāties, kopā bēdāties. Baznīcā tas ir draudzes princips (соборность), bet Padomju laikā to sauca par kolektīvismu. Pēdējā desmitgadē cilvēku mēģina atraut no citiem cilvēkiem, mēģina viņam iestāstīt, ka viņam ir jābūt vienam pašam par sevi. Ļoti labi atceros to laiku, kad parādījās mode lietot izteicienu „tās ir tavas problēmas” un kā tas grieza ausīs. Ir izdarīts viss, lai kopienas gars aizietu no mūsu dzīves, bet tas nevar aiziet, jo šis gars mūsu ģenētiskajā atmiņā tāpat ir. Tas vienkārši atrodas apspiestā stāvoklī. No jebkāda šāda spiediena notiek kaut kāda pretreakcija. Tas ir, no kaut kurienes šis kopības gars, nerodot iespējas iznākt virspusē, dod cilvēkam bezapziņas signālus. „Kultūras laušanas” mēģinājumu dēļ cieš gan pieaugušie, gan bērni. Pirmais solis psihes atveseļošanai ir pārnest apziņā bezapziņas neapmierinātību , bezapziņas trauksmi, bezapziņas atsvešinātības jūtas pret to, kam nākas pakļauties un atsvešinātību pret vides pseidoetaloniem. Pēc tam ir apzināti tas viss jānoraida.
Alla Tučkova: Kas vēl ir pretrunā mūsu kolektīvai bezapziņai?
Irina Medvedeva: Tradicionālā krievu kultūra ir ļoti patriotiska. Cilvēki par savu zemi vienmēr ir bijuši gatavi atdot dzīvību. Bet pēc „pārbūves” cilvēku sāka iedvest, ka viņiem ir apkaunojoša vergu vēsture, ka viņiem ir drausmīga tagadne, ka viņiem nav nākotnes. Daudzi cilvēki savā apziņā tam noticēja, jo bija pieraduši ar pietāti attiekties pret masu informēšanas līdzekļiem.
Alla Tučkova: Kas vēl atrodas mūsu ģenētiskajā atmiņā?
Irina Medvedeva: Milzīga nozīme ir apstāklim, ka krievu kultūra ir ļoti cēla. Viņa visa ir vērsta uz ideālā sfēru. Krievu kultūrā nav pieņemts pievērst lielu uzmanību tam, ko šodien sauc par dzīves kvalitāti – kas tev ir galdā, kas ir mugurā, kādas mājās ir mēbeles utt. Krievu kultūrā bija pieņemts bērnus pēc iespējas ātrāk pievērst ideālā sfērai, mācīt viņu mīlēt nemateriālo, bet ja arī materiālo, tad ne jau to, ko var nopirkt par naudu, bet gan „Dieva pasaules” skaistumu. Dabas mīlestība un prieks par to ir pieejams katram cilvēkam neatkarīgi no tā, cik viņš ir materiāli nodrošināts. Mīlēt Dzimteni, mīlēt draugus, vispār mīlēt savu tuvāko, mīlēt patieso mākslu [nevis mūsdienās plaši reklamēto un izplatīto pseidomākslu] – tam visam tika piešķirta ļoti liela nozīme. Krievu tradicionālā audzināšana vienmēr bija vērsta uz zemiskā un maziskā apspiešanu cilvēkā un uz viņa augšējo psihes slāņu atmodināšanu un attīstību.
Alla Tučkova: Ko mēs redzam šodien?
Irina Medvedeva: Pēdējā desmitgadē viss ir darīts tieši otrādi. Tieksmju sfēra tiek atbloķēta. Cilvēks tiek provocēts alkt pēc maziskām un zemiskām baudām. Visu laiku reklamē kaut kādas jaunas jogurta šķirnes, šokolādes, desas, sierus, mēbeles, mašīnas, apģērbu. Papildus tam notiek seksuālās sfēras atbloķēšana. Notiek kauna jūtu cilvēkā iznīcināšana – tā ir ne tikai vienkārši milzīga kļūda, tas ir drausmīgs noziegums pret bērniem un pret pieaugušajiem. Es uzskatu, ka nav nekas drausmīgāks kā kauna jūtu iznīcināšana, jo intīmās sfēras kauna jūtas ir viens no galvenajiem psihiskās normas rādītājiem. Tāpēc, kad cilvēkus aicina sekot bezkaunīgas uzvedības etaloniem un saka, ka ir jāatmet liekulīgais kauns, jo no dabiskā neesot jākaunas, tad faktiski cilvēki tiek aicināti izkropļot un invalidizēt savu psihi.
Alla Tučkova: Kādu psihisku slimību gadījumā cilvēkiem nav intīmās sfēras kauna jūtu?
Irina Medvedeva: Tās ir pašas smagākās psihiatriskās saslimšanas. Piemēram, daži šizofrēnijas veidi defekta stadijā. Defekta stadija ir pēdējā jebkuras saslimšanas stadija. Šizofrēnija defekta stadijā ir pilnīgs personas sabrukums. Tā ir smaga psihiska invaliditāte. Faktiski normālu cilvēku masas tiek aicinātas atdarināt garīgi ļoti smagi slimus cilvēkus.
Alla Tučkova: Ja normāls cilvēks sāks dzīvot bez intīmām kauna jūtām, vai tas var atstāt iespaidu uz viņa psihi?
Irina Medvedeva: Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tas vienkārši nevar neatstāt iespaidu uz psihi. Tas nenozīmē, ka veseli cilvēki uzreiz saslims ar šizofrēniju, bet kaut kādas psihiskas novirzes, tādas vai citādas, agri vai vēlu, izteiktas vai slēptas, noteikti parādīsies.
Alla Tučkova: Kāds šodien ir cilvēku psiholoģiskais stāvoklis?
Irina Medvedeva: Protams daļai cilvēku psiholoģiskais stāvoklis nav labākajā formā, jo daudzi cenšas iet līdzi laikam, cenšas pakļauties jaunajiem stereotipiem un, esot normāli, imitē garīgi slimu cilvēku uzvedību, jo uzspiežamie stereotipi ļoti atgādina psihiatriskos simptomus. Šodien ir daudz nepareizu diagnožu, jo normāli cilvēki var uzvesties kā garīgi neveseli.
Alla Tučkova: Varbūt varat dot kādu piemēru, kad tiek imitēta psihiski slimu cilvēku uzvedība?
Irina Medvedeva: Kā piemēru var minēt agresīvo uzvedību, kas tiek demonstrēta trilleros, kad galvenais varonis savā ceļā visu salauž un sadragā, izsit durvis, logus, lec no divdesmitā stāva un papildus tam absolūti aukstasinīgi (nevis afekta stāvoklī) nogalina cilvēkus, kuri viņam traucē. Te tiek parādīta heboīdās šizofrēnijas slimnieka uzvedība, kurā apvienojas pusaudžu agresija un bezatbildība ar absolūti aukstu vienaldzību. Tas ir, tāds pacients uzklūp cilvēkiem un izsit durvis nevis savas „karstasinības” dēļ, bet gan pilnīgas vienaldzības pret apkārtējiem dēļ.
Alla Tučkova: Nosauciet vēl kādu uzvedības modeli, kurš tiek cilvēkiem uzspiests un kurš ir psihiskas slimības simptoms?
Irina Medvedeva: Piemēram, kad pieaugušie reklamējot kaut kādus jaunus produktus, aplaizās un saldkaislīgi virina acis, tad viņi imitē garīgi slimos. Pieaugušie, kuri attiecas pret ēdienu ar tādu saldkaisli, ka ir gatavi aizmirst par visu pasaulē, ja viņiem nepārtraukti gribas kaut ko garšīgu, ja ēdiens viņiem ir kļuvis par galveno ideju tādā mērā, ka viņi vairs nespēj ne par ko citu ne runāt, ne domāt, tad viņi ir šizoīdie infantīļi. Savukārt bezkaunība, kuru daudzi cilvēki, jo īpaši jaunieši, uzskata par veselīgas atbrīvotības izpausmi, ir raksturīga ne tikai šizofrēniķiem, bet arī histēriķiem (piemēram, slimniekiem ar histērisko psihozi).
Alla Tučkova: Bet tas, ka daudzas sievietes vasarā staigā pusplikas, ir kādas psihiskas slimības simptoms?
Irina Medvedeva: Publiska atkailināšanās psihiatrijā saucās ekshibicionisms. Līdz noteiktam laikam šādu sieviešu psihe var netikt traumēta – kamēr viņas sevi piespiež modes ietekmē vilkt šādu apģērbu un veic tādējādi agresiju pret sevi. Bet, kad tas jau sāk patikt, aktuāls kļūst jautājums, vai šādām sievietēm ar galvu viss ir kārtībā. Cilvēki, kuri skatās visādas nepiedienības, piemēram, realitātes šovus, uzvedas līdzīgi kā psihiski slimie, kuru kaiti psihiatrijā sauc par voueverismu (voyeurisme). Šie pacienti parasti caur atslēgas caurumu skatās citu guļamistabās, tualetēs. Uz šādu uzvedību šodien faktiski tiek mudināti vairums cilvēku.
Alla Tučkova: Ko Jūs varat pateikt par satīriskajiem raidījumiem?
Irina Medvedeva: Te inducējas otršķirīgā plānprātība (вторичное слабоумие/dementia secundaria). Ja cilvēki katru dienu smejas par to, par ko pat pērtiķi nesmietos, tad viņus savā ziņā pat inficē ar plānprātību.
Alla Tučkova: Vai par tiem cilvēkiem, kuri smejas par satīrisko raidījumu laikā, var teikt, ka viņiem ir plānprātība?
Irina Medvedeva: Nē, tā teikt nevar, bet par noteiktu degradāciju jeb involūciju gan ir jārunā. Un es neesmu pārliecināta, ka šos cilvēkus būs tik vienkārši atgriezt normālā stāvoklī pēc tam, kad no cilvēkiem pārtrauks apzināti taisīt idiotus.
/17.10.2014/
Avots:
http://www.ruscur.ru/news/0/05/82/58284.shtml
http://infoagentura.wordpress.com/2014/10/23/kapec-rodas-tik-daudz-psihu/
Dzīvības skola 