Nevaru apgalvot, ka nekad neesmu lietojusi alkoholu, bet pienāca brīdis, kad es no tā pilnīgi atteicos.
Arī tad, kad mēdzu to dažkārt darīt, galvā ienāca doma, ka daru to tāpēc, ka sabiedrībā tā pieņemts, ka vajadzētu pilnībā nelietot alkoholu, jo alkohola lietošanu nekad neesmu atbalstījusi, bet, ja es mēdzu iedzert, tad sanāk, ka es to atbalstu; mēgt iedzert, bet teikt, ka esi pret alkohola lietošanu, ir tas pats, kas ik pa laikam ēst gaļu, bet teikt, ka esi veģetārietis. Man priekš sevis nav neviena pozitīva iemesla, kāpēc lietot alkoholu. Man tas negaršo, es neciešu reibuma sajūtu, tikko kā man sāk kaut mazliet reibt galva, es uzreiz gribu patīt laiku atpakaļ un neiedzert to glāzi.
Sākuma punkts bija brīdis, kad es uzzināju, ka viena meitene nekad savā dzīvē nav lietojusi alkoholu (viņai bija 20 tobrīd). Faktu vēl pastiprināja tas, kāda ir cilvēku attieksme pret ko tādu. Ne jau visu, protams, bet visai bieži nākas saskarties nedzerošiem cilvēkiem ar to, ka viņus mēģina pārliecināt, ka jāiedzer. Pretīgi.
Es izjutu lielu cieņu pret šo meiteni šī iemesla dēļ. Un tas bija pamudinājums man. Protams, ir arī vairāki citi iemesli, kas šo manu principu vēl vairāk nostiprinājuši.
Lielākā daļa cilvēku vēlas būt laimīgi. Arī es. Un es neredzu to, kādā gan veidā alkohols var palīdzēt cilvēkam kļūt laimīgam. Tieši otrādi. Tas ir izpostījis ne viena vien cilvēka un ģimenes dzīvi, tas ir radījis ne vienu vien pašnāvību un veselības problēmas. Alkohola reibumā cilvēks var izdarīt muļķību, kas var neatgriezeniski izpostīt visu cilvēka dzīvi.
Neredzu arī to, kā alkohols varētu sniegt mierinājumu problēmās vai arī tās atrisināt. Ja cilvēkam ir lielas problēmas un viņš mierinājuma dēļ mēdz iedzert, tas process var arī nekad nebeigties. Cilvēkam gandrīz vai izveidojas reflekss. Jūtos slikti – iedzeru. Bet problēmas dzīvē būs vienmēr (it īpaši, ja vecās nevis risinās, bet mēģinās tās noslīcināt).
Tagad, kad esmu mazliet sapratusi, kā darbojas cilvēka smadzenes, tas vēl vairāk attālina mani no tās pasaules, kurā ir alkohols. Mans (un, manuprāt, ļoti daudzu cilvēku) galvenais instruments šajā dzīvē ir manas smadzenes un man nav ne mazākās vēlēšanās šajā instrumentā radīt defektus, no kuriem var arī izvairīties.
Pazīstu pāris cilvēkus, kas pilnībā nelieto alkoholu. Viņi visi ir intelektuāli cilvēki, kas zina, ko vēlas no dzīves, kas nestāv uz vietas un neiespringst uz visādiem sīkumiem. Un man ir prieks, ka nu arī es esmu starp viņiem.
„Saulesbērns“
Kāpēc es nelietoju alkoholu. Atbilde tiem, kas jautāja, un vēl mazliet.
Dzīvības skola 