GRĀMATA: “Par alkoholismu” Imants Eglītis un Jānis Strazdiņš

ParalkoholismuIEglitisJStrazdinsfb2Grāmatā populāri pastāstīts par alkoholismu — vienu no lielākajiem sociālajiem ļaunumiem. Autori īpaši pakavējas pie alkohola postošās iedarbības uz galvas smadzenēm un alkoholisma smagajām sekām — dažādam psihozēm un gala rezultāta — plānprātības. Aplūkota arī populārajā literatūrā maz skartā problēma — pusaudžu alkoholisms.

“Par alkoholiķi cilvēks kļūst pamazām, izejot vairākus posmus, — mērenu alkohola lietošanu, gadījuma jeb epizodisku pārmērīgu dzeršanu un ieraduma jeb sistemātisku
dzeršanu (žūpošanu).

Mērenu alkohola lietošanu raksturo vairākas pazīmes. Cilvēks lieto alkoholiskos dzērienus tikai atsevišķos gadījumos, parasti retāk nekā reizi mēnesī. Iemesls dzeršanai arvien ir kāds īpašs gadījums — valsts svētki, dzimšanas diena, ģimenes jubilejas, Jaungada sagaidīšana, kāzas, bēres utt. Parasti tiek lietoti garšīgi alkoholiskie dzērieni, liela nozīme tiek piešķirta arī iedzeršanas rituālam — sabiedrībai, klātam galdam, uzsauktiem tostiem, sarunām. Tiek dzerti vāji dzērieni (alus, vīns), pie tam jau pēc nelielām šo dzērienu devām iestājas viegls reibums, ko pavada nedaudz pacilāts garastāvoklis, eiforija, labsajūta. Starplaikā starp iedzeršanām alkoholisko dzērienu lietotāji šajā posmā ir pilnīgi vienaldzīgi pret dzērieniem un nejūt pēc tiem nekādu vajadzību.

Gadījuma jeb epizodiska pārmērīga dzeršana ir nākamais sadzīves alkoholisma posms, kad alkohols cilvēka dzīvē jau sāk ieņemt lielāku vietu — iedzeršanas kļūst biežākas, parasti jau vairākas reizes mēnesī, piemēram, algas dienās, aizejot atvaļinājumā vai atgriežoties no tā utt. Lai sasniegtu subjektīvi patīkamo dziļākā reibuma pakāpi, parasti tiek dzerti stiprie dzērieni. Šajā posmā, kad pamazām palielinās izturība pret izdzertajiem alkoholiskajiem dzērieniem, reizēm gadās arī, ka, lai gan mēra sajūta ir vēl saglabājusies, dzērienu lietotājs piedzeras. Tas notiek, vai nu nepietiekami novērtējot savas spējas (neievērojot «normu»), vai ari dažu kompānijā esošu cilvēku, uzmācīgu dzeršanas stimulētāju, iespaidā.

Trešais sadzīves dzeršanas posms (ieraduma dzeršana) jau ir reāla augsne, kura drīz var sākt veidoties alkoholisms kā slimība. Un par tas rašanos dzērājs var vainot galvenokārt sevi.. Kā rāda statistikas dati, par hroniskiem alkoholiķiem kļūst 6—10% no visiem alkohola lietotājiem. . Ieraduma dzeršanas (žūpošanas) laikā jau ir radusies psiholoģiska atkarība no alkoholiskajiem dzērieniem. Alkohols tiek lietots reizēm gandrīz katru dienu. Par izdzerto alkoholisko dzērienu daudzumu vēl ir saglabājusies mēra sajūta, kaut arī vemšana, kas ir galvenais aizsargreflekss, kurš pasargā organismu no pārmērīgas saindēšanas, parādās tikai pēc liela alkohola daudzuma
iedzeršanas — smaga reibuma stāvoklī.”

Grāmatu var lejupielādēt te: http://uploadingit.com/file/o1nva32nhiwjyqvu/Par_alkaholismu.zip ; http://yadi.sk/d/c59kFx2pPQKpL

Šis ieraksts tika publicēts K01: Par alkohola un smēķēšanas nāvējošo ietekmi, T: Grāmatas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.