Kaut arī alus ir pazīstams jau sen, bet Eiropā apiņus kultivē jau aptuveni 1000 gadu, joprojām nav noskaidrots, kā šis „dzēriens” ietekmē cilvēka organismu. No vienas puses – kaut kādās grāmatelēs sastopamies ar alum veltītām odām, kuras vainago ieteikumi neatsacīties no alus lietošanas grūtniecēm un mātēm zīdītājām. No otras puses, Krievijas Federācijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko apgalvo: „Krieviju nepazudinās nedz AIDS, nedz tuberkuloze, bet gan jaunās paaudzes alus alkoholisms”.
Šajā rakstā daudz nerunāšu par alū esošā alkohola ietekmi, bet pievērsīšu uzmanību citiem aspektiem: alus lietotāju dzimumsfēras traucējumiem, alū esošajai psihoaktīvo un narkotisko vielu klātbūtnei, kā arī alus rūgšanas procesa pavadonēm – „fūzeļa” eļļām.
Jau sen bija pamanīts, ka alus lietošana veicina vīriešu feminizāciju un sieviešu maskulinizāciju, proti, vīriešiem izpaužas dažas sieviešu iezīmes un attīstās impotence, bet sievietes top vīrišķīgākas – balss un raksturs kļūst rupjāki, uz sejas parādās apmatojums. Visā esošajā alkoholisko izstrādājumu daudzveidībā tieši alum piemīt visnegatīvākā ietekme uz sieviešu un vīriešu dzimumhormonu saturu. Oficiālā zinātne šim alus lietošanas efektam zinātniski tuvāk piekļuva tikai 1999. gadā. Izrādās, ka apiņu ”čiekuri”, kas alum piešķir specifisko rūgtumu, satur 8-prenilnaringenīnu (8-PN) – fitoestrogēnu klases vielu (fito – augs, estrogēns – sieviešu dzimumhormons) [1].
Līdzīgi savienojumi rodami arī dažos citos augos, piemēram, sarkanajā āboliņā, lucernā. Tautas medicīnā tas bija zināms jau sen, tāpēc gani rūpīgi sekoja, lai lopi nepatērētu šos augus lielā daudzumā – pretējā gadījumā iestājas neauglība, kas bija novērojama, piemēram, Austrālijā, ganot aitas tikai sarkanā āboliņa ganību pļavās [2].
Turklāt jāatzīmē, ka hormonālā spēka ziņā 8-PN pārspēj visus pārējos fitoestrogēnus 10-100 reizes un aktivitātes ziņā tuvojas cilvēka hormonam – estrogēnam [3]. Kopš 1999.gada šis fakts tiek aktīvi apspriests specializētajā zinātniskajā literatūrā, bet plašam lasītāju lokam šī informācija nav pieejama.
Kas ir dzimumhormoni? Tie regulē dzimumorgānu veidošanos un funkcionēšanu, sekundāro dzimumpazīmju un dažu cilvēka uzvedības iezīmju izpausmes. Ja runājam par atšķirībām starp vīrieti un sievieti, tās galvenokārt nosaka vīrieša organismā izstrādātais vīrieša hormons (testosterons), sievietes organismā – sievietes hormons (estrogēns). Tieši šo vielu iedarbība nosaka ne tikai vīrieša un sievietes ārējās atšķirīgās pazīmes – tās vīrietim piešķir lielu muskuļu spēku, atbilstošu figūru, apmatojumu uz sejas, bet sievietei – sievišķīgu figūru, maigāku balsi un sievietes raksturu.
Ja cilvēks sāk lietot viņam neparastu hormonu, strauji mainās viņa ārējais tēls, balss un raksturs. Svarīga hormonu īpatnība ir to augstā aktivitāte pat zemās koncentrācijās. Tā, piemēram, veselas sievietes organismā diennakts laikā izstrādājas tikai 0,3-0,7 mg estrogēna, kas pēc svara atbilst pusei cukura graudiņa. Tas ir pilnīgi pietiekams daudzums, lai cilvēks būtu sieviete. Vienā litrā alus sievietes hormona koncentrācija, pārrēķinot estrogēnos, var sasniegt 0,15 mg [4]. Šeit jāpiebilst, ka alū 90 procenti fitoestrogēna ir neaktīvā formā, bet 30 procentiem eiropiešu zarnu mikroflora strādā, hormonu pārvēršot aktīvā formā jau pašā organismā – tievajā zarnā [5].
Kā alus iedarbojas uz vīrieša organismu? Vīrietis, dzerot alu, savā organismā būtiskā pakāpē aizvieto vīrieša hormonu ar sieviešu hormonu [6]. Agrāk viņam vīrieša hormons piešķīra aktivitāti, gribasspēku, tiekšanos pēc uzvaras, bet tagad mēs sastopamies ar apātisku, vājas gribas radījumu, kas spēj tikai gulšņāt uz dīvāna un truli blenzt TV. Turpmāk var izpausties pat stiprs aizkaitinājums un vulgaritāte. Tādam radījumam mainās arī figūra – platāks kļūst iegurnis, uz gūžām – kā sievietei – nogulsnējas tauku slānis; vājāka kļūst vēdera muskulatūra – rodas „alus vēders”; „sakuplo” arī krūšu dziedzeri: tagad tie – aptaukojušies – interesantā veidā nokarājas lejup, papildinot šā “vīrieša” tēlu. Šī procesa ielaistā gadījumā no krūtīm sāk sūkties pirmpiens [7].
Sirds, kas katru dienu, aktīvi lietojot alu, pārsūknē lielu daudzumu šķidruma, redzami palielina savu apmēru, plānākas un vārgulīgākas kļūst sirds sieniņas; sirds no ārpuses apaug ar taukiem. Attīstās sirds išēmiskā slimība un pieaug infarkta risks, aizvien smagāk izturamas kļūst fiziskās slodzes, parādās aizdusa. Ārsti šo sindromu dēvē par „alus sirdi” vai „Bavārijas sirdi” [7]. Arvien problemātiskāka kļūst vīrieša pienākuma pildīšana, pakāpeniski attīstās impotence. Tieksmi pēc sievietes nomaina tiekšanās pēc alkohola. Un apstiprinās Vācijas reihskanclera Oto Bīsmarka vārdi: „Alus dēļ vīrieši kļūst slinki, glupi un nevarīgi”.
Kā alus dzeršana ietekmē sievietes organismu? Sievietes organisms funkcionē smalkāk un sarežģītāk par vīrieša organismu, tajā katru mēnesi būtiski mainās hormonālais fons, un fitoestrogēnu vai citu hormonālo preparātu „iebrukums” šajā smalkajā mehānismā draud ar nopietnām sekām – līdz pat neauglībai (līdzīgi kā Austrālijas aitām). Sievietes organisms normālā stāvoklī pats izstrādā tādu estrogēna daudzumu, kāds šajā laikā nepieciešams. Ja sieviete dzer alu un tādā veidā organismā papildus ievada sieviešu hormonu, tad, kā tas pierādījies eksperimentos ar žurkām, palielinās sievietes dzemdes apmērs, falopija tūbās izdalās pārlieku liels sekrēta un gļotu daudzums [8, 9], sākas menstruālā cikla traucējumi [3]. Tiek nopietni apdraudēta sievietes – dzimtas turpinātājas – loma.
Jau sen bija zināma apiņu ietekme uz sievieti. Apiņu plantācijās sievietes centās neiesaistīt apiņu „čiekuriņu” novākšanā, jo drīz vien lielākajai daļai sieviešu sākās no iekšējā menstruālā cikla neatkarīga asiņošana [1, 3]. Ja vīriešiem alus dzeršanas dēļ izzūd tieksme pēc pretējā dzimuma, tad sievietēm notiek pretējais – šī tieksme palielinās, un tā rezultātā ģimeniskās attiecībās tā iestājas disharmonija. Īpaši skumji ir redzēt meiteni vai jaunavu ar alus pudeli vienā rokā un cigareti otrā – meitene visu garāmgājēju acu priekšā „uzkārusies” puisim kaklā. To var dēvēt par „kaķu meklēšanās” sindromu, kad meitenes dzimumdziņa tik stipri sakāpināta, ka zaudē sievietei raksturīgo atturību, kautrību un pieklājību un aktīvi izpauž dominējošo lomu, sevi piedāvājot puisim. (Starp citu, maza piebilde smēķēšanas sakarā: tabakas dūmos ir atrasts vesels fitoestregonu spektrs [10], bet vīrieši pīpējot sevi noved līdz impotencei, kas attīstās 10-20 gadu laikā). Meklēšanās ir prāta sajukuma stāvoklis, kad saprāts vairs nespēj kontrolēt hipertrofētu vēlmi. Par nožēlu, dažkārt meitenes to uzskata par normu un pat neapjauš šī psihiskā traucējuma cēloņus: alus dzeršanu, pīpēšanu un arī reklāmu, kas pūlas uzspiest šādu dzīves un uzvedības stilu.
Diemžēl es nevēlos, lai šo rakstu uzskatītu par aicinājumu pāriet no alus dzeršanas uz daudz stiprākiem alkoholiskiem izstrādājumiem – vīnu un degvīnu. Tieši pa šādu maldu ceļu virzās alkoholiķis iesācējs, pakāpeniski palielinot alkohola stiprumu un lietojamo devu. Piebildīšu, ka jebkurš spirtots dzēriens rada hormonālus traucējumus gan vīriešiem, gan sievietēm, jo, laikam ritot, alkohols nomāc funkcijas un izraisa sēklinieku, olnīcu, virsnieru un aknu (orgāni, kas regulē cilvēka hormonālo fonu) deģenerāciju. Bet galveno triecienu alkohols dod smadzenēm, postot smadzeņu šūnas un radot vispirms galvas smadzeņu vissmalkāko funkciju traucējumus. Mazliet problēmu vienkāršojot, var sacīt: ja iesākumā cilvēks grib kļūt par morālu kropli, bet pēcāk – par impotentu, viņš dzer degvīnu; ja priekšroku viņš piešķir atpakaļejošā secībā – vispirms iegūst impotenci, bet pēcāk debilitāti, tad dzer alu. Normālam cilvēkam ne alus, ne degvīns nav vajadzīgi.
Starp citu – mazs iepriecinājums vīriešiem un sievietēm, kas aizrāvušies ar alus dzeršanu: šķiroties no šīs dziras uz visu atlikušo mūžu, viņi sniegs savam organismam iespēju atjaunot sākotnējo hormonālo statusu un, laikam ritot, spēs atjaunot zaudēto veselību. Bet tādiem cilvēkiem atsacīties no alus ir ārkārtīgi sarežģīti. Kāpēc? Te atkal jāpiemin apiņus. No botānikas viedokļa apiņiem tuvākais radniecīgais augs ir kaņepes [10], abus šos augus var sakrustot un iegūt hibrīdu. Kaņepes ir avots tādām narkotikām kā marihuāna un hašišs. Šīs narkotiskās vielas satur arī apiņi, tikai daudz zemākā koncentrācijā [11]. Apiņi izstrādā nedaudz morfīna [12] – opija un heroīna aktīvo sākotni. Arī alū esošais alkohols patiesībā ir narkotika, kas savulaik bija arī fiksēts PSRS etanola standartā ГОСТ 5964-82: «Etilspirts (..) pieder pie stipras iedarbības narkotikām”.
Stiprs pieradums pie alus veidojas nemanāmāk un ātrāk, nekā pieradums lietot citus alkohola izstrādājumus, bet alus alkoholisms ir arī grūtāk ārstējams – jāiegulda smags darbs. Višņevska hospitāļa Psihoterapeitiskās nodaļas priekšnieks B.G. Afanasjevs apgalvo, ka atkarība veidojas, pat lietojot bezalkoholisko alu, un paskaidro, ka tas notiek citu alū esošo narkotisko vielu ietekmē. Raksturīgi, ka alus narkomāniem dažreiz izpaužas narkotisko „lomku” simptomi [13]. Tāpēc diferencējot narkotikas kā „starta” un „iegūtās” narkotikas, tabaka un alus ir starta narkotikas. Īpaši bīstams alus ir tāpēc, ka veicina ļoti agru bērnu piesaisti alkoholam. Pusaudžu turpmākajā garīgajā, fiziskajā un dzimumattīstībā tam ir ļoti nepatīkamas sekas.
Tagad nedaudz par to, kā tiek gatavots tradicionālais alus. Alkoholiskā rūgšana noris uz miežu iesala bāzes, un iesala ogļhidrāti alus rauga ietekmē pārstrādājas par etilspirtu. Bet līdzās etilspirtam raugs vienmēr izdala īstenu vielu buķeti – dažādus spirtus ( metil-, propil- u.c.), sarežģītus ēterus, aldehīdus, ketonus – visu, ko tautā pazīst kā „fūzeļa” eļļas. Gatavu alu pārdod patērētājiem, dažreiz pat nenofiltrējot mikroorganismu paliekas.
Tautā pareizi mēdz sacīt: „Alus – tas nav degvīns!” Patiesi, alus, ievērojot izdzerto daudzumu, sava toksikoloģiskā raksturojuma dēļ ir daudz kaitīgāks par degvīnu un pat pašbrūvētu degvīnu – kandžu. Jo degvīna ražotāji izmanto speciāli attīrītu spirtu. Un kaut arī spirts ir inde, kas vispirms sagrauj smadzenes, ražotāji tomēr lepojas, ka spirtu attīrījuši no „fūzeļa” eļļām – ļoti toksiskām vielām. Pat kandžas ražotāji savu brūvējumu tā vienkārši traukos nesalej – to pārtvaicē, destilē, daļēji attīra spirtu no smagajiem „fūzeļa” komponentiem. Saskaņā ar degvīna ГОСТu (valsts noteikto standartu) fūzeļa eļļa tajā nedrīkst pārsniegt 3 mg/l, bet alū šo toksīnu ir 50-100 mg/l. Tieši tādēļ saindēšanās ar alu ir daudzkārt smagāka. Bet alū „fūzeļa” piegarša ir vāji jūtama, jo to pārspēj apiņu rūgtums – tāpēc apiņi tiek pievienoti speciāli. Interesanti, ka apiņu „čiekuriņi” tāpat satur dažus augstākos spirtus, turklāt daži no tiem ietekmē smadzeņu darbību [11].
Līdz pat šim laikam nav veikti plaši pētījumi par alus ietekmi uz cilvēka organismu. Izskaidrojums – alus darītāju ieinteresētība. Tomēr ir zināms, ka alus dzeršana vairāk nekā par 30 procentiem veicina krūts vēža attīstību, turklāt – neatkarīgi no patērējamā alus daudzuma [14]. Alus dzeršana veicina dažu acu slimību izcelsmi [15]. Kataraktas attīstības un dzeltenā plankuma distrofijas risks (izraisa aklumu) palielinās 1,5-3 reizes, bet negatīvais efekts pastiprinās, papildus arī vēl smēķējot [18, 19].
Noziedzīgi ieteikumi
Pakavēšos pie dažiem kaitīgiem ieteikumiem, kas sastopami „dziednieku” grāmatelēs. Ir grāmatas, kurās …grūtniecēm iesaka dzert alu… To bez pārspīlējuma var saukt par noziedzīgu padomu, un mūsdienu medicīna tādus padomus nesniedz! Alkohols ātri nokļūst augļa asinsrites sistēmā, var demonstrēt savas mutagēnās īpašības un radīt nopietnus traucējumus mazuļa orgānos. Pētījumi arī pierādījuši, ka alus dzeršana augļa ūdenī būtiski samazina vīriešu un sieviešu hormonu līmeni, var samazināties arī jaundzimušā svars [20].
Ja māte zīdītāja dzer alu, tas var palielināt mātes piena daudzumu, bet zīdainis šajā gadījumā jau ar pirmajām savas dzīves dienām kopā ar mātes pienu saņems arī alkoholu. Mātes zīdītājas alus dzeršana ārkārtīgi kaitīgi atbalsosies mazuļa attīstības procesā un nākotnē viņu „apveltīs” ar noslieci uz alkoholismu…
Dažreiz nākas dzirdēt padomu, ka mazuļa „labākam miedziņam” viņam jādod pa ēdamkarotei alus. Un padoms patiešām nostrādā! Bet… Nemaz nerunājot par narkotiskajām blakusvielām, atzīmēsim tikai spirta iedarbību uz mazuļa veselību. Etanols uz bērna veselību iedarbojas 5 reizes stiprāk, jo mazuļa svars ir 12-15 reizes mazāks par mātes svaru; šī 15 mg doza bērnam ir ekvivalenta pieauguša cilvēka 1 litram. Ja šī māmiņa vēl nav fanātiska apreibinošo vielu pielūdzēja, tad viņa skaidri var iztēloties to apdullinošo, pretīgo stāvokli kāds rodas, kad izdzer 1 litru alus vienā paņēmienā, bez uzkodas. Pat tāds vienreizējs eksperiments ir noziegums pret bērnu!
Kāpēc cilvēki dzer alu? Šī dzēriena pielūdzēji apgalvo, ka viņiem tīk alus garša. Bet alus lietotāji nospiedošā vairumā stāsta, ka iesākumā alus garša viņiem nav bijusi tīkama, bet pakāpeniski pie tās pieraduši. Sacīto var salīdzināt ar pirmo ievilkto tabakas dūmu – iesākumā bija pretīgi…
Cilvēks sevi pārvar, sevī veidojot šo īpašo tiekšanos pēc alus garšas. Daudzi alus lietotāji atsakās no bezalkoholiskā alus – esot sliktāka garša. Bet statistiskie pētījumi pierādījuši, ka testos ar slēptām etiķetēm viņi bezalkoholisko alu nespēja atšķirt no parastā [17]. Tad kāpēc tomēr cilvēks dzer alu? Iesākumā dzer, lai izskatītos „pieaudzis”, vēlāk – tikai tāpēc, ka tajā ir alkohols. Tātad viss slēpjas jautājumā: „Kāpēc cilvēki apdullinās?”
Par Krievijas alus industriju [analoģiski ir arī Latvijā]
Padomju Savienībā alus patēriņš manāmi sāka palielināties 70. – 80. gados, kad valsts no lietošanas velti pūlējās izstumt degvīnu, aizvietojot to ar daudz „vājākiem” alkoholiskiem izstrādājumiem, un mākslīgi samazināja alus cenu. Galu galā alum palielinājās pieprasījums, jo tas bija vislētākais reibinošais dzēriens. 1990.gadu sākumā alus patēriņš krasi samazinājās, jo ievērojami lētāks kļuva degvīns un uzradās „dzeramais” spirts. Ar alu piedzerties bija neizdevīgi. 1990-o gadu vidū alus ražošana sāka „atveseļoties”: 1995. gadā – 12 litri uz iedzīvotāju gadā, 1998. gadā – 22 l, 1999. gadā – 29 l, 2000. gadā – 37 l [7]. 2000. gadā alus tirgus apjoms sasniedza 5 miljardus dolāru[21].
Kas notika? Alus tirgus būtiski sāka pārorientēties uz jaunatni, kurai svarīga nebija cena, bet gan alus „simboliskās īpašības”, kuras aktīvi „bīdīja” reklāma. Svarīga nozīme bija Krievijas parlamenta 1997. gada pieņemtajam likuma labojumam, kas tapa ar aktīvu alus darītāju „atbalstu” un ar kuru alus tika izsvītrots no to alkoholisko dzērienu saraksta, kuru ražošana un izplatība no valsts puses tika regulēta. Tas ļāva ārzemju korporācijām ienākt Krievijas tirgū, izvērst plašu alus ražošanu un noietu, izvērst sparīgu reklāmas kampaņu, uzspiežot jaunatnei atbilstošas „vērtības”.
Atbilstošu „veiksmi” un tās pašas metodes demonstrē tabakas ražotāji. Saskaņā ar KF ZA akadēmiķa N. F. Gerasimenko datiem (Viskrievijas forums „Veselība vai tabaka?” 2007.g. maijā) ārzemju ražotāju ekspansija Krievijas tirgū sasniedz 94% un arī pašreiz Krievijas alus tirgu kontrolē ārzemju kapitāls. Jāatzīmē, ka pašlaik imports Krievijā nav tik plašs, un lielākā daļa ārzemju marku produkcijas tiek ražota tieši Krievijā. Tātad uzskaitīsim galvenos Krievijas alus tirgus „spēlētājus”, jo ienaidniekus ir jāpazīst. [21]
Baltic Beverages Holding (reģistrēta Zviedrijā, 1991.g. nodibināja somu un zviedru alus ražošanas kompānijas, tagad uz paritātes bāzes pieder kompānijai „Carlsberg” (Dānija) un „Scottish & Newcastle”(Lielbritānija)). Aptver 35,8% Krievijas tirgus (šeit un turpmāk 2006.g. aprīļa dati). Nopirktās meitaskompānijas – „Pikra” (Krasnojarska), „Jarpivo” (Jaroslavļa, Voroņeža) un „Vena” (Sanktpēterburga, Čeļabinska). Ražo galvenokārt šādu marku produkciju:”Baltika”, „BaltikaKuler” (speciāli jaunatnei), „Arsenaļnoje”, „Tri Tolstjaka”,„Ļeņingradskoje”, „Žiguļevskoje”,”Ņevskoje”; pastāv arī vesela virkne reģionālo brendu, piemēram, „Uraļskij Master”, „DB”, „Don”, „Jarpivo”, „Volga”, „Kupečeskoje”, „Ļegenda”; kaut ko ražo pēc citu kompāniju licenzes: „Tuborg”, „Carlsberg”, „Foster”s”, „Kronenbourg”, „Irish Red”.
Sun Iterbrew InBev – dzimtene Beļģija, 18,7% Krievijas tirgus. Ražo šādas markas: „Sibirskaja Korona”, „Kļinskoje”, „Tolstjak”, kā arī pēc „Lowenbrau”, „Beck”s”, „Stella Artois”, „Hoegarden”, „Lele”,”BagBeer”, „Brahma” licencēm
Heineken – dzimtene Nīderlande, 13,3% Krievijas tirgus. Ražo šādas alus markas: „Ohota”, „Bočkarev”, „Tri Medvedja”, „Stepan Razin”, „Patra”. Izmanto arī vietējos brendus, piemēram: „Amur Pivo”, „Streļec”, „PIT Akapulko”, „Okskoe”, „Rusič”; ražo pēc „Heineken”, „Amstel”, „Zlati Bazant”, „Edelweiss”, „Bud”, „Guinness”,”Kilkenni”, „Buckler” un „Gosser” licencēm.
Efes Breweries Int. – dzimtene Turcija. Pēc kompānijas „Krasnij Vostok” grupas iegādāšanās (Kazaņa, Novosibirska) aptver 12,5% Krievijas tirgus. Ražo galvenokārt šādas alus markas: „Starij Meļņik”, „Krasnij Vostok”, „Solodov”, „Češskij Standart”, „Sokol”, „Belij Medvedj”, arī ārzemju markas: „Efes Pilsener”, „Warsteiner Premium Beer””Amsterdam Navigator”, „Zlatopramen”, „Bavaria”.
SABMiller – dibināta, sapludinot South African Breweries (DĀR) un Miller Brewing (ASV), reģistrēta Londonā, būtiska akciju pakete – Altria Group (bij. Philip Morris Companies Inc., cigarešu ražotājs). Aptver 8,7% Krievijas tirgus. Alus markas: „Zolotaja bočka”, „Tri bogatirja”, arī ārzemju: „Miller”, „Holsten”, „Velkopopovicky Kozel”,” Pilsner Urquell”, „Redd”s”.
Tiek sniegts tik sīks transnacionālo kompāniju uzskaitījums, lai parādītu, cik veikli šīs kompānijas maskē savu darbību [līdzīgi ir arī Latvijā], slēpjoties zem desmitiem, pat simtiem dažādu marku, kurām lielākoties ir nevainīgi krieviski nosaukumi [Latvijā – latviski]. Uzskaitītās kompānijas kontrolē 89% Krievijas alus tirgus un gūst milzu peļņu.
Interesanti, ka Rietumeiropas valstīs alus patēriņš samazinās (pat Vācijā un Beļģijā), bet ražošana palielinās. Šā plebejiskā dzēriena pārpalikumu ielej trešās pasaules valstīs [arī Latvijā]. Senajā Romā alus tika uzskatīts par plebeju dzērienu. Romas pilsoņi alu nedzēra, bet smirdus, kas ar alu apdzērās, viņi nicināja un uzskatīja par lopiem.
Cilvēki! Kāpēc mums apvienot netīkamo ar veltīgo un kaitīgo?! Mūsu demogrāfiskā un tautas veselības situācija jau tā ir katastrofāla! Ārzemju „labdari” labi prot manipulēt ar cilvēku apziņu. Viņiem tikai jāizkliedz saukļi un – jaunatne jau skrien pēc [Lāčplēša u.c.] alus. Jāiet taču vienā solī ar baru! „Winston” reklāma – cigarešu paciņa un uzraksts uz tās :”Tagadnes jaunais veidols”! (Ak, dievs, vai nespējam vairs tagadni bez cigaretes iedomāties?!”) Un, lūk, mēs uzvelkam cigaretes dūmu jau 10-12 gadu vecumā. Jābūt taču mūsdienīgiem! No neķītru žurnālu lappusēm mūs ietekmē, ka jāpaņem no dzīves visu, ko tā sniedz. Ja jau tā, tad kāpēc aprobežoties tikai ar tabaku un alkoholu? Ir pieejamas arī vēl narkotikas! Šajā dzīvē taču jāizbauda visu! Ir jāizvārtās katrā smirdošā peļķē, jāuztver visus netīrumus… Kāds pēc tam lien cilpā – arī to ir „jāizgaršo”! Patiesībā šajā dzīvē ne jau visu ir „jāizgaršo”, ne visu jāizmēģina – tikai vienu, vienu vienīgo: jāmēģina kļūt Cilvēkam. Ne augam, ne lopam, ne spēļu kauliņam un marionetei svešās rokās, bet Cilvēkam. Cerams, ka mēs šī vārda nozīmi vēl izprotam pareizi.
Atsauces:
[1] S.R. Milligan, J.C. Kalita, A. Heyerick, H. Rong, L. de Cooman, D. de Keukeleire // Identification of a potent phytoestrogen in hops (Humulus lupulus L.) and beer // Journal of Clinical Endocrinology and Metabolism 84, 2249-2252 (1999).
[2] P. Cos, T. de Bruyne, S. Apers, D.V. Berghe, L. Pieters, A.J. Vlietinck // Phyto¬estrogens: recent developments // Planta Medica 69, 589-599 (2003).
[3] S.R. Milligan, J.C. Kalita, V. Pocock, V. Van de Kauter, J.F. Stevens, M.L. Deinzer, H. Rong, D. de Keukeleire // The endocrine activities of 8-prenylnaringenin and related hop (Humulus lupulus L.) flavonoids // Journal of Clinical Endocrinology and Metabolism 85, 4912-4915 (2000).
[4] S. Possemiers, A. Heyerick, V. Robbens, D. de Keukeleire, W. Verstraette // Activation of proestrogens from hops (Humulus lupulus L.) by intestinal microbiota; conversion of isoxanthohumol into 8-prenylnaringenin // Journal of Agricultural and Food Chemistry 53, 6281-6288 (2005).
[5] S. Possemiers, S. Bolca, C. Grootaert, A. Heyerick, K. Decroos, W. Dhooge, D. de Keukeleire, S. Rabot, W. Verstraette, T. Van de Wiele // The prenylflavonoid isoxanthohumol from hops (Humulus lupulus L.) is activated into potent phytoestrogen 8-prenylnaringenin in vitro and in the human intestine // Journal of Nutrition 136, 1862-1867 (2006).
[6] A. Sierksma, T. Sarkola, C.J.P. Eriksson, M.S. Van der Gaag, D.E. Grobbee, H.F.J. Hendriks // Effect of moderate alcohol consumption on plasma dehydroepiandrosterone sulfate, testosterone, and estradiol levels in middle-aged men and postmenopausal women: A diet-controlled intevention study // Alcoholism: Clinical and Experimental Research 28, 780-785 (2004).
[7] http://adic.org.ua/sober-cool/thematic/beer/beer-top.htm
[8] P. Diel, R.B. Thomae, A. Galdarelli, O. Zierau, S. Kolba, S. Schmidt, P. Schwab, P. Metz, G. Vollmer // Regulation of gene expression by 8-prenylnaringenin in uterus and liver of Wistar rats // Planta Medica 70, 39-44 (2004).
[9] G. Rimoldi, J. Christoffel, W. Wuttke // Morphologic changes induced by oral long-term treatment with 8-prenylnaringenin in the uterus, vagina, and mammary gland of castrated rats // Menopause 13, 669-677 (2006).
[10] T. Takamura-Enya, J. Ishihara, S. Tahara, S. Goto, Y. Totsuka, T. Sugimura, K. Wakabayashi // Analysis of estrogenic activity of foodstuffs and cigarette smoke condensates using a yeast estrogen screening method // Food and Chemical Toxicology 41, 543-550 (2003).
[11] Б.М. Зузук, Р.В. Куцик // Хмель вьющийся (син. хмель обыкновенный). Humulus lupulus L. (Аналитический обзор) //Провизор 13-14 (2004).
[12] R.D. Gibbs // Chemotaxonomy of flowering plants // Montreal; L.: MacGill-Queen’s Univ. press, 1974.
[13] Б.Г. Афанасьев // Отчет о XVII практической конференции // Трезвость и культура 2, 7 (2005).
[14] K. Katsovyanni, A. Trichopoulou, S. Stuver, S. Vassilaros, Y. Papadiamantis, N. Bournas, N. Skarpou, N. Mueller, D. Trichopoulos // Ethanol and breast cancer: An association that may be both confounded and casual // International Journal of Cancer 58, 356-361 (1994).
[15] G. Corzo-Alvarez, T. Urribarri-Delgado // Eye damage and lighting among workers in beer industry // Investigacion clinica 38, 113-126 (1997).
[16] L.L. Ritter, R. Klein, B.E.K. Klein, J.A. Mares-Perlman, S.C. Jensen // Alcohol use and age-related maculopathy in the Beaver Dam Eye Study // American Journal of Ophthalmology 120, 190-196 (1995).
[17] S.E. Moss, R. Klein, B.E.K. Klein, S.C. Jensen, S.M. Meuer // Alcohol consumption and the 5-year incidence of age-related maculopathy: The Beaver Dam eye study // Ophthalmology 105, 789-794 (1998).
[18] J.J. Harding, R. Van Heyningen // Drugs, including alcohol, that act as risk factors for cataract, and possible protection against cataract by aspirin-like analgesics and cyclopenthiazide // British Journal of Ophthalmology 72, 809-814 (1988).
[19] S. Fraser-Bell, J. Wu, R. Klein, S.P. Azen, R. Varma // Smoking, alcohol intake, estrogen use, and age-related macular degeneration in Latinos: The Los Angeles Latino Eye Study // American Journal of Ophthalmology 141, 79-87 (2006).
[20] L. Westney, R. Bruney, B. Ross, J.F.J. Clark, S. Rajguru, B. Ahluwalia // Evidence that gonadal hormone levels in amniotic fluid are decreased in males born to alcohol users in humans // Alcohol and Alcoholism 26, 403-407 (1991).
[21] Рынок пива России // Международный аналитический журнал «Пивное дело» 4 (2006). http://www.pivnoe-delo.com/?mag=39&op=journal&txt=126
Ivans Kļimenko, ķīmijas zinātņu kandidāts
/11.09.2007/
Avoti:
http://www.suverenssuverens.org/blog/index.php?id=d5w81430
http://www.sbnt.ru/analitika2/klimenko-pravda_o_pive/
Alus lietošana izraisa neauglību, impotenci un padara vīriešus sievišķīgus
Dzīvības skola 